ievajadzēties
ievajadzēties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs, sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ievajagos | ievajagamies | ievajadzējos | ievajadzējāmies | ievajadzēšos | ievajadzēsimies |
| 2. pers. | ievajagies | ievajagaties | ievajadzējies | ievajadzējāties | ievajadzēsies | ievajadzēsieties, ievajadzēsities |
| 3. pers. | ievajagas | ievajadzējās | ievajadzēsies | |||
Pavēles izteiksme: ievajagies (vsk. 2. pers.), ievajagieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ievajagoties (tag.), ievajadzēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ievajadzētos
Vajadzības izteiksme: jāievajagas
Pēkšņi kļūt vajadzīgam, nepieciešamam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un viņiem ievajadzējās šo māju, lai tā būtu rūpnīcas māja.
- Tirgus darbojas vēl visu padomju laiku, kamēr lielveikalam ievajagas autostāvvietu.
- — Agri vai vēlu viņam būtu ievajadzējies nogrūst mani no ceļa.
- – Protams, ja vien kādam ievajadzēsies tikt no viņas vaļā.
- Kādam viņi ir ievajadzējušies dzīvi, tāpēc arī zog ar tīkliem.