apstiept

apstiept 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Nostiept, izstiept (ap ko, kam apkārt).

2.parasti formā: trešā persona Cieši apkļaut, apņemt (par drēbēm).

3.apvidvārds Ar pūlēm nesot, velkot, pavirzīt, novietot zem kā.

Avoti: LLVV, ViV