sakraut
sakraut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sakrauju | sakraujam | sakrāvu | sakrāvām | sakraušu | sakrausim |
| 2. pers. | sakrauj | sakraujat | sakrāvi | sakrāvāt | sakrausi | sakrausiet, sakrausit |
| 3. pers. | sakrauj | sakrāva | sakraus | |||
Pavēles izteiksme: sakrauj (vsk. 2. pers.), sakraujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sakraujot (tag.), sakraušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sakrautu
Vajadzības izteiksme: jāsakrauj
1.Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.).
1.1.Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.).
1.2.Kraujot (kādus materiālus), izveidot (iekārtu, konstrukciju u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dodoties iekšā, viņa pamanīja uz grīdas kaudzītēs sakrautas dažādas mantas.
- Aptuveni gada vecumā bērns var citu uz cita sakraut trīs klucīšus.
- Tie mākslas darbi tur ir tik daudz sakrauti – kā malka.
- Saskaldu malku, sakrauju, ūdeņus sanesu,» stāsta Vitālijs.
- Darbu apgrūtināja arī lielie akmeņi, ko izcēlām un sakrāvām kaudzē.