uzmetināt2
uzmetināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzmetinu | uzmetinām | uzmetināju | uzmetinājām | uzmetināšu | uzmetināsim |
| 2. pers. | uzmetini | uzmetināt | uzmetināji | uzmetinājāt | uzmetināsi | uzmetināsiet, uzmetināsit |
| 3. pers. | uzmetina | uzmetināja | uzmetinās | |||
Pavēles izteiksme: uzmetini (vsk. 2. pers.), uzmetiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzmetinot (tag.), uzmetināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzmetinātu
Vajadzības izteiksme: jāuzmetina
1.Āķējot, kabinot u. tml. novietot virsū (uz kā, kam).
2.apvidvārds Ieskicēt, uzrakstīt melnrakstā.
3.apvidvārds Izveidot (sākuma valdziņus adīklim).
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Virsbūve tika stiprināta, uzmetinot lielu X veida rāmi uz grīdas plāksnes.
- Uz bultskrūvēm uzmetina plāksnīti, lai tās jūrā neatskrūvētos.
- Uzmetinājām, likām pie traktora, vilkām.
- Uz metāla virsmas burtus uzmetina vai atzīmē ar punktsiti, koka virsmā tos iegriež 3 mm dziļumā.
- Jo šajā reizē esot uzmetināts ritenis ar blaķeni.