sabraukt
sabraukt 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sabraucu | sabraucam | sabraucu | sabraucām | sabraukšu | sabrauksim |
| 2. pers. | sabrauc | sabraucat | sabrauci | sabraucāt | sabrauksi | sabrauksiet, sabrauksit |
| 3. pers. | sabrauc | sabrauca | sabrauks | |||
Pavēles izteiksme: sabrauc (vsk. 2. pers.), sabrauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sabraucot (tag.), sabraukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sabrauktu
Vajadzības izteiksme: jāsabrauc
1.intransitīvs Braukšus ierasties (par vairākiem, daudziem).
2.transitīvs Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
2.1.Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus darba dzīvniekus, parasti zirgus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
3.transitīvs Uzbraucot vai pieskaroties (ar transportlīdzekli), savainot, arī sakropļot (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu); uzbraucot vai pieskaroties (ar transportlīdzekli), nonāvēt.
3.1.Braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to); braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
4.transitīvs Ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
5.transitīvs Vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt (to), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu u. tml.; vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
5.1.lieto: pareti Ilgstoši braucot, lietojot, sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt nederīgu (parasti transportlīdzekli).
6.intransitīvs Ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukt; ilgāku laiku braukt (līdz noteiktam brīdim).
7.transitīvs; lieto: pareti Strādājot ar braukšanu saistītu darbu, sagādāt, iegūt.
Stabili vārdu savienojumiIebraukt auzās; sabraukt auzās.
- Iebraukt auzās; sabraukt auzās sarunvaloda, idioma — stāstīt, darīt kaut ko aplamu, kļūdīties; ciest neveiksmi
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Policija noskaidroja, ka dzīvniekus ar traktoru sabrauca kāds vietējais iedzīvotājs.
- Kad sabrauc vēl māsīcas un brālēni, tad ir lielie prieki.
- "Berlīne nav Vācija, tur sabraukuši emigranti no visas pasaules.
- Pirmdien Rīgā kravas automašīna nāvējoši sabraukusi gājēju, informēja Valsts policijā.
- Sabrauc bērni un mazbērni, klusums un miers kādu laiku jāaizmirst.