sabraucējs
sabraucējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sabraucējs | sabraucēji |
| Ģen. | sabraucēja | sabraucēju |
| Dat. | sabraucējam | sabraucējiem |
| Akuz. | sabraucēju | sabraucējus |
| Lok. | sabraucējā | sabraucējos |
sabraucēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sabraucēja | sabraucējas |
| Ģen. | sabraucējas | sabraucēju |
| Dat. | sabraucējai | sabraucējām |
| Akuz. | sabraucēju | sabraucējas |
| Lok. | sabraucējā | sabraucējās |
Cilvēks, kas mēdz daudz un ātri braukt.
Avoti: ĒiV