sabraukāt

Lietojuma biežums :

sabraukāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

Ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukāt; ilgāku laiku braukāt (līdz noteiktam brīdim).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri