sabraucīt
sabraucīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sabrauku | sabraukām | sabraucīju | sabraucījām | sabraucīšu | sabraucīsim |
| 2. pers. | sabrauki | sabraukāt | sabraucīji | sabraucījāt | sabraucīsi | sabraucīsiet, sabraucīsit |
| 3. pers. | sabrauka | sabraucīja | sabraucīs | |||
Pavēles izteiksme: sabrauki (vsk. 2. pers.), sabraukiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sabraukot (tag.), sabraucīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sabraucītu
Vajadzības izteiksme: jāsabrauka
1.Saberzēt (ar plaukstu, parasti kādu ķermeņa daļu).
2.Braukot (velkot, raujot) savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
2.1.Braukot (velkot, raujot) savākt (piemēram, ogas, lapas, ziedus).
2.2.Braukot sakārtot (piemēram, matus, apģērba gabalu).
3.apvidvārds Velkot pa spraugu starp aizvērtu durvju apakšu un slieksni, padarīt mīkstāku, gludāku (linu audumu).
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš turpat uz sliekšņa izķemmē ar pirkstiem iesirmo matu ezi, sabrauka bārdaino zodu, tad apkampj atbraucēju.
- Tā visa rezultātā arī mans mērķis visu izdarīt perfekti lēnām sabrauka, un esmu pateicīga, ka tā notika.
- Tas, ka viņa slēpa acis, darīja Ilzi uzmanīgu, viņa nosala zem drēbēm, sabraucīja delmus un juta, ka tie pārklājušies ar zosādu.
- (Sabrauka rokas un pacilā vesti.)
- Proti , kad nomazgāts , sabrauka trīs reizas vēdera vietu , pie tam šmukstinot