izvietoties
Lietojuma biežums :
izvietoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.Novietoties (kur) noteiktā secībā, attālumā (par daudziem cilvēkiem, dzīvniekiem).
1.1.Iekārtoties (daudziem darbā, parasti dažādās vietās).
2.parasti formā: trešā persona Būt novietotam, atrasties (kur) kādā secībā, attālumā (par parādībām dabā).
3.parasti formā: trešā persona Tikt uzbūvētam, uzceltam noteiktās attiecībās (pret ko, piemēram, par celtnēm, par telpām celtnē).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri