novietojums
Lietojuma biežums :
novietojums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Paveikta darbība, rezultāts → novietot1.
1.1.Apmešanās, novietošanās vieta (parasti īslaicīga).
1.2.Atrašanās vieta, izvietojums (piemēram, dabas veidojumam, teritorijai).
2.Paveikta darbība, rezultāts → novietot2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri