novietot
Lietojuma biežums :
novietot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Pārvietot (ko) tā, lai (tas) ieņemtu, parasti nekustīgu, stāvokli (attiecībā pret ko, arī kur, uz kā u. tml.).
Saistītās nozīmes
1.1.Uzcelt, būvējot izvietot (kur, parasti kādā secībā, attālumā).
2.Ierādīt apmešanās vietu, arī likt (kur) atrasties, apmesties (piemēram, lai uzturētos, strādātu).
Saistītās nozīmesnolikt.
2.1.Ievietot (kur dzīvnieku), panākt, ka (dzīvnieks) atrodas, uzturas (kur).
Saistītās nozīmes
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri