novietoties
Lietojuma biežums :
novietoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.Ieņemt noteiktu atrašanās vietu; arī apmesties.
1.1.Atrasties (kur, kādā secībā, attālumā).
1.2.Tikt uzceltam, būvējot izvietotam (kur, parasti kādā secībā, attālumā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri