Paplašinātā meklēšana
Meklējam novietoties.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (90):
- sēdināt Aicināt vai likt sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
- aizgubāties Aizvirzīties, novietoties (kam priekšā) - parasti par ko lielu, masīvu.
- piespiesties Apmesties uz dzīvi pie kāda (ierobežotā telpā, platībā); novietoties (ierobežotā telpā, platībā).
- atlaisties Apsēsties, novietoties pusguļus stāvoklī, arī atbalstīties pusguļus (pret ko).
- uzgulties Atbalstoties novietoties (ar rokām, galvu, ķermeņa augšdaļu u. tml.) virsū (uz kā, kam).
- sabirt Ātri ierasties, arī novietoties (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- apklupt Ātri, strauji novietoties (ap ko, kam apkārt).
- pārsniegties Augot novietoties, arī atrasties pāri (kam), pār (ko).
- ietilpt Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā); spēt ievietoties, novietoties (kur iekšā).
- slēpties Censties novietoties tā, lai citi nevar saskatīt, arī atrast.
- piekļauties Cieši piespiesties, pievirzīties, novietoties (pie kā, kam klāt).
- anemotropisms Dažu organismu spēja novietoties pret vēju.
- pārgāzties Gāžoties novietoties pāri (kam), pār (ko).
- iegrozīties Grozoties uz vienu un otru pusi, novietoties (vēlamā stāvoklī).
- laisties Gulties, novietoties guļus stāvoklī.
- zemē Guļus, tupus u. tml. stāvoklī (novietoties, novietot no stāvus, vertikāla stāvokļa).
- ierotināties Iegulties, novietoties (kur), apļveidā saliecot ķermeni.
- kravāties Iekārtoties, novietoties transportlīdzeklī (ar mantām).
- ieņemt Iekārtoties, novietoties, arī nostāties (kādā stāvoklī).
- iekārtoties Ieņemt vēlamo stāvokli, novietoties (kur).
- ietupties Iesēsties (parasti neērtā vietā); ievietoties, novietoties tupus (kur iekšā).
- trapece Īpaša ierīce, kas švertlaivas šotmenim ļauj novietoties tālu pāri bortam, lai kompensētu vēja izraisīto sānsveri.
- trapeces josta īpaša, ar masta topu saistīta josta, ko švertlaivas trapecbraucējs apņem ap vidu, lai droši varētu novietoties ārpus borta.
- atpūtas krēsls īpašas konstrukcijas ērts krēsls, kura sēdekļa augstums ir zemāks par parasto krēsla krēsla sēdekļu augstumu un kurā var novietoties arī pusguļus.
- nogulties Izplatīties gaisā lejup, arī krist un novietoties, parasti slānī (kur, uz kā u. tml.).
- ierakties Izveidot ierakumus un novietoties tajos.
- uzsēsties Kāpjot novietoties jāteniskā, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motociklā, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
- sēsties Kāpt (transportlīdzeklī) un novietoties (tajā), _parasti_ sēdus.
- gulties Klāties, novietoties, arī tikt, būt klātam, novietotam (uz kā, kam pāri).
- piekrist Krītot novietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārkrist Krītot novietoties pāri (kam), pār (ko).
- nolīst Lēni, klusi, arī nemanāmi novietoties, noslēpties (kur).
- pārliekties Liecoties novietoties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
- izvietot Likt (kur) novietoties, atrasties noteiktā kārtībā, panākt, ka novietojas, atrodas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
- rindināt Likt, aicināt stāties, novietoties rindā.
- uzņemt Ļaut (kādam) iekāpt un novietoties (transportlīdzeklī); būt tādam, kurā var iekāpt un novietoties (noteikts skaits pasažieru) - par transportlīdzekli.
- pārkrist Nokarājoties novietoties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par matiem.
- paklāt Noklāt (ko zemē, uz kādas virsmas) tā, lai (uz tā) varētu novietoties, ko novietot.
- uzšķiebties Noliekties, novietoties slīpi. šķībi.
- nosēdināt Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus (kur, uz kā u. t ml.).
- uzsēdināt Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus virsū (uz kā, kam, arī kur).
- nomesties ceļos novietoties balstā uz ceļgaliem.
- notupties uz ceļiem (arī ceļos) novietoties balstā uz ceļgaliem.
- palīst zem ūdens novietoties ūdenī tā, ka tas nosedz.
- nostāties uz rokām novietoties vertikāli balstā uz rokām.
- likties ziemas (arī vasaras) guļā (arī uz ziemas (arī vasaras) guļu) novietoties ziemas (vasaras) guļai (par dažiem dzīvniekiem).
- galvanotakse Organisma tieksme novietoties atbilstoši apkārtējās vides strāvām.
- palīst Paiet, arī novietoties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- noslīdēt Pakāpeniski, lēni novietoties zemāk par normālo līmeni (piemēram, par celtnes daļām).
- noslīdēt Pakāpeniski, lēni novietoties zemāk par normālo stāvokli (par ķermeņa dalām).
- iesēdināt Palīdzēt novietoties, likt iekāpt (transportlīdzeklī); pavadīt (līdz transportlīdzeklim).
- piesēdināt Panākt (aicinot, liekot), ka (kāds) novietojas sēdus (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); palīdzēt novietoties sēdus (pie kā, kam klāt, arīkam tuvāk).
- pakrēšļoties Pavirzīties, novietoties (kam priekšā), radot ēnu.
- pavietoties Pavirzīties, novietoties (mazliet tālāk, sānis u. tml.).
- aizplakt Pieplokot (kam), novietoties (aiz tā).
- piespiesties Pievirzīties, novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- uzrausties Raušoties novietoties jāteniski, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motocikla, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
- goda vieta redzamākā, labākā vieta (kur novietot, arī novietoties)
- pieritināties Ritinoties novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- sarindoties Sakārtoties, novietoties rindā (parasti par cilvēkiem).
- nolaisties uz visām četrām saliecot kājas ceļgalos, novietoties tā, ka atbalstās uz tiem (par dzīvniekiem).
- satutināties Sasēsties, novietoties, satupties, piemesties (kur).
- uzsēsties Sēžoties novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur).
- noslīdēt Slīdot lejup, novietoties zemāk vai zemu (kur, uz kā u. tml.).
- pārslīgt Slīgstot, liecoties novietoties, atrasties pāri (kam), pār (ko).
- ietilpšana spēja ievietoties, novietoties (kur iekšā).
- kļauties Spiesties, virzīties, novietoties (kam cieši klāt).
- samesties Strauji saķeroties, sasaistoties (kopā, citam ar citu), novietoties (kādā pozā).
- sakrist Strauji, arī nespēkā novietoties (kur), parasti guļus, sēdus stāvoklī (par vairākiem, daudziem).
- nošļukt Šļūkot uz leju, novietoties zemāk vai zemu (kur, uz kā u. tml.) tā, ka nokarājas (par ko uzvilktu, uzkārtu u. tml.).
- starpā Tā, ka ko šķir, norobežo (atrasties, novietoties, norisināties).
- nogulties Tikt novietotam horizontāli (kur, uz kā u. tml.) - par priekšmetiem, ķermeņa daļām; novietoties horizontāli (kur, uz kā u. tml.) - par priekšmetiem.
- gult tikt novietotam, novietoties zemē, horizontāli
- lenkt Tuvojoties novietoties (kam) vairākās vai visās pusēs.
- satuvoties Tuvojoties savirzīties, novietoties tuvu kopā vienam pie otra, citam pie cita.
- vēkšpēdu Uz muguras (gulēt, novietoties u. tml.).
- vēkšpēdus Uz muguras (gulēt, novietoties u. tml.).
- zemē Uz sauszemes virsas, arī uz (parasti telpas) pamata (atrasties, novietoties, novietot).
- mugura Uz šīs (parasti dzīvnieka) ķermeņa daļas (novietoties, atrasties).
- iesēdināt Uzaicināt vai likt iesēsties; palīdzēt iesēsties vai novietoties (kur iekšā).
- uzkortelēties Uzvirzīties un novietoties (uz kā, kur augšā).
- uzriktēties Uzvirzīties un novietoties, iekārtoties (uz kā, kur augšā).
- uzrūmēties Uzvirzīties un novietoties, iekārtoties (uz kā, kur augšā).
- uztutināties Uzvirzīties, novietoties (uz kā, kur augšā) un atbalstīties (pret ko); uztupties.
- slēptuve Vieta, telpa, kur var slēpties, patverties (no kā), novietoties tā, lai citi nepamanītu, nesaskatītu.
- spiesties Virzīties, novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kāda, pie kā).
- krauties Virzoties novietoties citam uz cita vai citam pie cita.
- uzvirzīties Virzoties pārvietoties, novietoties, nokļūt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- savirzīties Virzoties, pārvietojoties nokļūt, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur), kļūt tādiem, starp kuriem izveidojas noteiktas telpiskas attiecības (kādā kopumā, sistēmā u. tml.) - par vairākiem, daudziem.
novietoties citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV