vērst1
Lietojuma biežums :
vērst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Mainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
1.1.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Būt tādam, kas ir izveidots, novietots, arī izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
PiemēriSkarbajā kareivja sejā, kas bija vērsta pret pamestajām mājām, pavīdēja ēna.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, cilvēka darbībai) veidojas noteikta, arī citāda saistība (ar kādu objektu).
PiemēriUz ko pēdējā laikā vērsts tavs prāts?
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, tekstam, mākslas darbam) veidojas noteikta satura saistība (ar kādu domu, ideju, parādību u. tml.).
2.2.Panākt, būt par cēloni, ka (acīm, skatienam) rodas noteikta saistība (ar kādu objektu).
PiemēriBoļeslavs norūpējies sāka apjautāt mūkus visapkārt, bet tie tikai kaut ko neskaidri murmināja un vērsa skatienus sāņus.
Stabili vārdu savienojumiVērst (arī griezt) valodas (arī sarunu) uz citu pusi. Vērsta pārraide.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri:šeit