aizspraust
aizspraust 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizspraužu | aizspraužam | aizspraudu | aizspraudām | aizspraudīšu | aizspraudīsim |
| 2. pers. | aizspraud | aizspraužat | aizspraudi | aizspraudāt | aizspraudīsi | aizspraudīsiet, aizspraudīsit |
| 3. pers. | aizsprauž | aizsprauda | aizspraudīs | |||
Pavēles izteiksme: aizspraud (vsk. 2. pers.), aizspraudiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizspraužot (tag.), aizspraudīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizspraustu
Vajadzības izteiksme: jāaizsprauž
1.Spraužot novietot (aiz kā, kam priekšā u. tml.); aizbāzt.
2.Spraužot aizdarīt; spraužot savienot (parasti drēbes malas).
2.1.nepabeigtas darbības nozīme Spraust ciet.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Galvenais, lai ir pašam, kur karoti aiz mākoņa aizspraust.
- ŠOSESTDIEN samaksāja tik, cik blusai aizspraust aiz sava kaulu kažociņa.
- Uzvelk arī žaketi, bet tukšo piedurkni pūlas aizspraust aiz jostas.
- Es domāju, es aizspraudīšu aiz ņiebura, kad mūs laulās.
- Viņš aizsprauž savu zobenu aiz jostas un meimuro mājā iekšā.