iegrozīt
iegrozīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iegrozu | iegrozām | iegrozīju | iegrozījām | iegrozīšu | iegrozīsim |
| 2. pers. | iegrozi | iegrozāt | iegrozīji | iegrozījāt | iegrozīsi | iegrozīsiet, iegrozīsit |
| 3. pers. | iegroza | iegrozīja | iegrozīs | |||
Pavēles izteiksme: iegrozi (vsk. 2. pers.), iegroziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iegrozot (tag.), iegrozīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iegrozītu
Vajadzības izteiksme: jāiegroza
1.Grozot uz vienu un otru pusi, nolikt, novietot (kur, pie kā, uz kā) vēlamā stāvoklī.
2.sarunvaloda Izkārtot, risināt vēlamā veidā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Anatolijs tos lietpratīgi iegroza krāsns mutē, lai būtu vieglāk aizdedzināt.
- Visu vajadzēja vien iegrozīt pareizajās vietās un piemeklēt atsevišķus akcentus.
- Radvilis uzliek mugursomu plecos un iegroza uz galvas vidus žokejcepuri.
- Viņš mani pasauca pēc stundām un mazā sarunā iegrozīja smadzenes.
- Iegrozījusi pēdas galošās, viņa slienas kājās un dodas uz augšstāvu.