pabērt
pabērt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paberu | paberam | pabēru | pabērām | pabēršu | pabērsim |
| 2. pers. | paber | paberat | pabēri | pabērāt | pabērsi | pabērsiet, pabērsit |
| 3. pers. | paber | pabēra | pabērs | |||
Pavēles izteiksme: paber (vsk. 2. pers.), paberiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paberot (tag.), pabēršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pabērtu
Vajadzības izteiksme: jāpaber
1.Berot novietot (kam priekšā); arī nobērt.
2.Berot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pret grauzējiem vēl kaut kā var cīnīties, vismaz slazdus uzlikt, indīti pabērt.
- Bet, lai tiktu uzlabota drenāža, zem sīpoliem var pabērt smilts vai grants kārtu.
- • Mežacūkām paber kartupeļus un bietes - tos droši atradīs, pat ja dārzeņi būs apsniguši.
- Izdevās nobildēt tramīgo zvirbuļvanagu un pelēko vanagu, kas uz iztīrītās taciņas ar pabērtu barību notver strazdu.
- To sīpoli ir jutīgi pret lieku mitrumu un uzņēmīgi pret slimībām, tāpēc zem tiem jāpaber tīras grants kārtiņa.