paberzēt
paberzēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paberzēju | paberzējam | paberzēju | paberzējām | paberzēšu | paberzēsim |
| 2. pers. | paberzē | paberzējat | paberzēji | paberzējāt | paberzēsi | paberzēsiet, paberzēsit |
| 3. pers. | paberzē | paberzēja | paberzēs | |||
Pavēles izteiksme: paberzē (vsk. 2. pers.), paberzējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paberzējot (tag.), paberzēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paberzētu
Vajadzības izteiksme: jāpaberzē
Neilgu laiku, mazliet berzēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Paberzē traipa vietu ar līdzekli un ļauj tam ievilkties 15 minūtes.
- Saviļņots viņš paberzēja sev acis, bet aši sasparojās un pavēlēja:
- Varbūt vēlāk, – Mordāns nervozi paberzēja neparasti gludi skūto vaigu.
- Netīši Arsēnijs paberzēja zeltnesi, gredzena nospiedums jau sen kā izzudis.
- – Peļukiņ, – viņš nopūtās, paberzēja acis, nožāvājās.