sagrūst
Lietojuma biežums :
sagrūst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Grūžot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); arī nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
1.1.Iegrūst (kur iekšā, parasti rokas, kājas).
2.Spiežot sadrupināt, sasmalcināt.
3.Krītot, atsitoties pret ko u. tml, radīt sastiepumu, sasitumu (parasti kājā, rokā), padarīt sāpīgu (to).
4.apvidvārds Ātri iedot (ko) lielākā daudzumā.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri