sagrūsties
sagrūsties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sagrūžos | sagrūžamies | sagrūdos | sagrūdāmies | sagrūdīšos | sagrūdīsimies |
| 2. pers. | sagrūdies | sagrūžaties | sagrūdies | sagrūdāties | sagrūdīsies | sagrūdīsieties, sagrūdīsities |
| 3. pers. | sagrūžas | sagrūdās | sagrūdīsies | |||
Pavēles izteiksme: sagrūdies (vsk. 2. pers.), sagrūdieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sagrūžoties (tag.), sagrūdīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sagrūstos
Vajadzības izteiksme: jāsagrūžas
1.Pārvietojoties spēcīgi saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tajā brīdī tējmašīna nosvilpjas un vagoni klandzēdami sagrūžas ar dobju dunoņu.
- viņas gavilēja un sagrūdās galvām, lai labāk redzētu.
- Durvīs viņš sagrūdās ar Aitas kungu, taču pašmauca tam garām un nozuda slotu kambarī.
- Durvīs sagrūdos ar pāris tipiem, un viens no viņiem pavisam noteikti bija pārāk līdzīgs tam tur, no tualetes.
- Rīgas dzīvē iegrimstot dziļāk, sagrūdos ar vēl kādu pārsteigumu — izrādījās, lielākajā no dīvainajiem nameļiem darbojās ērts un patīkams klubs.