sagrūst
sagrūst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sagrūžu | sagrūžam | sagrūdu | sagrūdām | sagrūdīšu | sagrūdīsim |
| 2. pers. | sagrūd | sagrūžat | sagrūdi | sagrūdāt | sagrūdīsi | sagrūdīsiet, sagrūdīsit |
| 3. pers. | sagrūž | sagrūda | sagrūdīs | |||
Pavēles izteiksme: sagrūd (vsk. 2. pers.), sagrūdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sagrūžot (tag.), sagrūdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sagrūstu
Vajadzības izteiksme: jāsagrūž
1.Grūžot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); arī nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
1.1.Iegrūst (kur iekšā, parasti rokas, kājas).
2.Spiežot sadrupināt, sasmalcināt.
3.Krītot, atsitoties pret ko u. tml, radīt sastiepumu, sasitumu (parasti kājā, rokā), padarīt sāpīgu (to).
4.apvidvārds Ātri iedot (ko) lielākā daudzumā.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sagrūdīs kaut kur purvā, rudenī atkal rullēs un atkal gāzīs purvā.
- piestā sagrūstas krustnagliņas ( tās arī pret kukaiņiem labi cīnās),
- Tad ar mīklas veltni vai stampiņu sagrūž valriekstus un ķiploku daiviņas.
- Bez kādiem ievadiem sagrūž tev un kaifo, bet tu proties...
- Viss, ko pat kulinārijas ābečnieki nekad nebūtu atļāvušies sagrūst vienkopus.