tutināt2
tutināt apvidvārds
1.Vīstīt, ietīt.
2.Lutināt.
3.Likt, novietot (tā, ka balstās pret ko); tupināt (uz kā).
Avoti: LE, ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar trušiem saimniece “ netutinās” un neucinās, lai nepadarītu vēl grūtāku garaušu ceļu uz pusdienu katlu.
- Sarunas biedru viņš konsekventi uzrunāja trešajā personā , tā izbēgdams no dilemmas , ko darīt tutināt vai jūsināt
- 5. vietā taurīte un bumbiņķērājs - par abiem Robinam iestājies apmulsums, ko ar tiem iesākt - par taurēšanu nojaukusies galva un pēkšņi Robins vairs nemāk pūst - tikai tutināt, imitējot taures skaņas pats.
- Aizgāju ciemos, vēroju un sapratu, ka, uz skatuves redzot, diez vai kāds neticētu, ka bērns pārstāj raudāt un kaut kādā savā valodiņā mēģina tutināt līdzi šai mana brāļa mīļākajai dziesmai ar visai iztēli rosinošu tekstu.
- Nevis tāds gadijums,kas ir lutināts un tutināts, beigās izmet ārā reālajā pasaulē un cilvēks aiz stresa un pārdzīvojumiem, ka vairs nav tā kā bija agrāk saiet galīgā sviestā, vai vēl trakāk ņem un padara sev galu, jo nevar pierast pie pasaules kurā viņš pēkšņi ir iemests.