guļbaļķis
guļbaļķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | guļbaļķis | guļbaļķi |
| Ģen. | guļbaļķa | guļbaļķu |
| Dat. | guļbaļķim | guļbaļķiem |
| Akuz. | guļbaļķi | guļbaļķus |
| Lok. | guļbaļķī | guļbaļķos |
Baļķis, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pie pagraba ar laiku, iespējams, varētu būt guļbaļķu soliņš.
- Kur guļbaļķi bija zuduši, tos apakšējā daļā aizvietoja ar ķieģeļiem.
- Tad arī šīs guļbaļķu baznīcas nācās atjaunot vai celt no jauna.
- Laika sūbējumu bija ieguvuši dēļu griesti, sijas un guļbaļķu sienas.
- Esam iekārtojušās viņas guļbaļķu mājiņā Rīgas pievārtē un dzeram burkānu sulu.