guļbi
guļbis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | guļbis | guļbji |
| Ģen. | guļbja | guļbju |
| Dat. | guļbim | guļbjiem |
| Akuz. | guļbi | guļbjus |
| Lok. | guļbī | guļbjos |
Kartupeļi.
Avoti: VV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "" Krupņiks ar guļbim" – šai latgaliešu zemnieku mājās vārītajai zupai izmanto gaļas buljonu, kam pievieno putraimus un kartupeļus ( " guļbi", " buļvi" – kā nu kurā pagastā).