guļbūve
guļbūve sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | guļbūve | guļbūves |
| Ģen. | guļbūves | guļbūvju |
| Dat. | guļbūvei | guļbūvēm |
| Akuz. | guļbūvi | guļbūves |
| Lok. | guļbūvē | guļbūvēs |
1.Būve, celtne, kam sienas veido guļus novietoti būvkoki.
2.parasti formā: vienskaitlis Būves veids – koka celtnes pamata un sienu veidošana no guļus novietotiem būvkokiem.
Stabili vārdu savienojumiGuļbūvju kultūra.
- Guļbūvju kultūra vārdkoptermins — bronzas laikmeta kultūra (2. gt. 2. p. - l. gt. sāk. p. m. ē.) stepes un mežastepes joslā Eiropā; nocietinātas apmetnes ar guļbūvēm, uzkalniņi ar skeletkapiem, lopkopība, zemkopība
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dažādi jauninājumi attiecas vienīgi uz celtniecības materiāliem, kurus izmantojam guļbūvēs.
- Šovā uzplauka attiecības starp Magoni un brašo guļbūvju celtnieku Venti Vītolu.
- Vai gribam redzēt laukos vienu guļbūvi, kur līdzīgi saimnieko?"
- Zemes gabaliņā, ko mēs nopirkām, arī būs guļbūves pirtiņa.
- Pēc divām dienām viņi uzgāja kādu senu, pamestu guļbūvi.