aizbīdīt
Lietojuma biežums :
aizbīdīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Bīdot attālināt.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Bīdīt prom.
2.Bīdot novietot (kur, aiz kā u. tml.); aizstumt.
2.1.nepabeigtas darbības nozīme Bīdot aizdarīt, aizvērt; bīdīt ciet.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri