aizbīdīt
aizbīdīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizbīdu | aizbīdām | aizbīdīju | aizbīdījām | aizbīdīšu | aizbīdīsim |
| 2. pers. | aizbīdi | aizbīdāt | aizbīdīji | aizbīdījāt | aizbīdīsi | aizbīdīsiet, aizbīdīsit |
| 3. pers. | aizbīda | aizbīdīja | aizbīdīs | |||
Pavēles izteiksme: aizbīdi (vsk. 2. pers.), aizbīdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizbīdot (tag.), aizbīdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizbīdītu
Vajadzības izteiksme: jāaizbīda
1.Bīdot attālināt.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Bīdīt prom.
2.Bīdot novietot (kur, aiz kā u. tml.); aizstumt.
2.1.nepabeigtas darbības nozīme Bīdot aizdarīt, aizvērt; bīdīt ciet.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- bet Jurģis aizbīdīts līdz asistenta amatam, palīdzot polim Marekam Zubam.
- Vecmāmiņa manīgāk un ātrāk izkāpa un stingri aizbīdīja ciet pagraba vāku.
- Aizkari tiek izmantoti arī kā alternatīva, ja dušai nav aizbīdāmas durvis.
- Viņš aizbīdīja bunkura lūku, es paliku viens petrolejas lampas gaismā pazemē.
- Aizmugurējā daļā redzam kameru, kas nosegta ar aizbīdāmu vāciņu.