aizbīdnis
aizbīdnis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aizbīdnis | aizbīdņi |
| Ģen. | aizbīdņa | aizbīdņu |
| Dat. | aizbīdnim | aizbīdņiem |
| Akuz. | aizbīdni | aizbīdņus |
| Lok. | aizbīdnī | aizbīdņos |
1.Priekšmets, ar ko nostiprina (aizvērtas durvis, vārtus, vāku u. tml.); bulta, aizšaujamais.
2.Ierīce (caurules) noslēgšanai.
2.1.Plāksne, ar ko noslēdz dūmvadu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Disku nodalījuma aizbīdnim ierīkots drošs fiksators, kas novērš nejaušu atvēršanos.
- “ Tev vajadzēs pāris aizbīdņu durvīm,” Pīrss sacīja. “
- Negadījums noticis ar krāsni apkurināmā mājā, pārāk ātri aizverot krāsns aizbīdni.
- Vagoniņus apsilda ar elektrību vai gāzi, ventilācijas sistēma regulējama ar aizbīdņiem.
- Vilibalds tostarp secināja, ka aizbīdnis ir pavirzījies par veselām divām iedaļām.