aizbīdīt

aizbīdīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Bīdot attālināt.

1.1.nepabeigtas darbības nozīme Bīdīt prom.

2.Bīdot novietot (kur, aiz kā u. tml.); aizstumt.

2.1.nepabeigtas darbības nozīme Bīdot aizdarīt, aizvērt; bīdīt ciet.

Avoti: LLVV