aizstumt
aizstumt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizstumju | aizstumjam | aizstūmu | aizstūmām | aizstumšu | aizstumsim |
| 2. pers. | aizstum | aizstumjat | aizstūmi | aizstūmāt | aizstumsi | aizstumsiet, aizstumsit |
| 3. pers. | aizstumj | aizstūma | aizstums | |||
Pavēles izteiksme: aizstum (vsk. 2. pers.), aizstumiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizstumjot (tag.), aizstumšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizstumtu
Vajadzības izteiksme: jāaizstumj
1.Stumjot attālināt.
1.2.Stumjot aizdabūt (līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Labi sabloķējiet stūri, lai kāds blēdis nevar aizstumt jūsu motociklu.
- Neviens nav pārāks, neviens nav saimniekgalā vai bārenīgi aizstumts piedurvē.
- – Tām priekšā aizstumts plaukts, kurā fiziķi tur visādus krāmus…
- Viņa stingri atspērās un aizstūma Cimdiņu līdz pašām vannas istabas durvīm.
- Pēc brīža kāds mīksti un līgani aizstūma bērnu ratiņus ar skaista kaluma riteņiem.