aizstutēt
aizstutēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizstutēju | aizstutējam | aizstutēju | aizstutējām | aizstutēšu | aizstutēsim |
| 2. pers. | aizstutē | aizstutējat | aizstutēji | aizstutējāt | aizstutēsi | aizstutēsiet, aizstutēsit |
| 3. pers. | aizstutē | aizstutēja | aizstutēs | |||
Pavēles izteiksme: aizstutē (vsk. 2. pers.), aizstutējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizstutējot (tag.), aizstutēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizstutētu
Vajadzības izteiksme: jāaizstutē
Nostiprināt atstutējot.
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pie Berberu nomadu cilts mums iedalīja vienu istabiņu, kurā bija pāris kvadrātmetri, nebija logu un arī durvis kaut kādas aizstutējamas.
- Citreiz atkal tiek sanesti baļķi un aizstutētas durvis, lai viņš netiek laukā.