aizstūrēt
aizstūrēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizstūrēju | aizstūrējam | aizstūrēju | aizstūrējām | aizstūrēšu | aizstūrēsim |
| 2. pers. | aizstūrē | aizstūrējat | aizstūrēji | aizstūrējāt | aizstūrēsi | aizstūrēsiet, aizstūrēsit |
| 3. pers. | aizstūrē | aizstūrēja | aizstūrēs | |||
Pavēles izteiksme: aizstūrē (vsk. 2. pers.), aizstūrējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizstūrējot (tag.), aizstūrēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizstūrētu
Vajadzības izteiksme: jāaizstūrē
1.Stūrējot aizvadīt, aizvirzīt.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Stūrēt prom; stūrējot aizvadīt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lidmašīnas piloti paši aizstūrēja lidaparātu uz stāvvietu, ziņo lidsabiedrība.
- Jauno braucamo seniors no automašīnu salona “ Domenikss” Rīgā pats aizstūrējis līdz savām mājām Brantu pagastā.
- Bet Vlads viņu aizstūrē prom.
- Iegājis pa durvīm, kas vērās tieši uz dzīvojamo istabu, nokļuvu trakā bērnu burzmā un tiku aizstūrēts uz istabas kaktu, kur ieraudzīju savu pacientu.
- Ekspedīcija nedaudz mainīja virzienu, jo kapteinis feniķietis gadījās šķielacis un aizstūrēja pavisam uz citu pusi, bet pēc vairāku gadu klejošanas pa džungļiem un tuksnešiem sameklēja kādu nēģeru dzimtas karalieni un pārveda to Cēzaram.