bulta
bulta sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | bulta | bultas |
Ģen. | bultas | bultu |
Dat. | bultai | bultām |
Akuz. | bultu | bultas |
Lok. | bultā | bultās |
1.Tieva (metāla, kaula, koka) stiegra ar atkarpainu galu (šaušanai no loka, stopa).
Stabili vārdu savienojumiKā bulta.
- Kā bulta frazeoloģisms — saka, ja kas ļoti ātri, strauji pārvietojas
1.1.Šāda veida zīme virziena norādīšanai.
1.2.Šāda veida rādītājs aparātos.
2.Atslēgas sastāvdaļa, kas aizslēdz vai atslēdz.
2.1.Bīdāms metāla (retāk koka) stienis aizvērtu durvju, vārtu nostiprināšanai; aizbīdnis; aizšaujamais.
3.Metāla stienis ar galviņu vienā galā un vītni otrā galā (konstrukciju sastiprināšanai).
4.apvidvārds Karsējams dzelzs stienis ogļu gludeklim.
Avoti: LLVV, RB
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atrodoties valdošās koalīcijas priekšgalā, neizbēgami visas bultas vēršas pret viņiem.
- Izmeklētāji skaidro, ka spridzeklis bijis pildīts ar bultām un naglām.
- Partijas logo esošā bulta simbolizējot pārmaiņas un skaidru virzību uz tām.
- Daudz loģiskāk būtu, ja kursora bulta rādītu vertikāli uz augšu.
- Horizontālā bulta norāda viļņa P100 latenci, bet vertikālā – amplitūdu.