ierocis
ierocis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ierocis | ieroči |
| Ģen. | ieroča | ieroču |
| Dat. | ierocim | ieročiem |
| Akuz. | ieroci | ieročus |
| Lok. | ierocī | ieročos |
1.Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu vai nogalinātu cilvēkus vai dzīvniekus vai lai sagrautu celtnes, ierīces.
PiemēriViņš apsolīja sagādāt ieročus.
- Viņš apsolīja sagādāt ieročus.
- Karš vēl nebija beidzies, tāpēc tikt pie ieroča mums, puikām, nebija sevišķu problēmu.
- Šīs nodarbes, starp citu, mazināja vientulības sajūtas, jo ierocis it kā piešķīra varu.
- Ieroču nesējs ar mācītāju uzmanīgi noceļ kastes vāku.
Stabili vārdu savienojumiArtilērijas ierocis. Aukstais ierocis.
- Artilērijas ierocis vārdkoptermins; joma: militārās zinātnes — lielgabals, haubice, mortīra vai mīnmetējs
- Aukstais ierocis vārdkoptermins — ierocis pretinieka ievainošanai vai nogalināšanai sitot, cērtot, durot vai metot
- Bakterioloģiskais ierocis vārdkoptermins; joma: militārās zinātnes — slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus
- Bioloģiskais ierocis vārdkoptermins; joma: militārās zinātnes — slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus; bakterioloģiskais ierocis
- Ieroča apvārsnis vārdkoptermins — līmeniska plakne, kas iet caur šaujamieroča stobra tievgaļa nogriezuma centru
- Ieroču aizliegums vēsturisks, vārdkoptermins — ieroču turēšanas un nēsāšanas tiesību ierobežojums zemniekiem 16.-17. gadsimtā
- Ieroču brālība idioma — vienotība, draudzība, kas veidojusies cīņā pret kopēju ienaidnieku
- Ieroču istaba kolokācija — vecās baznīcās piebūvēta priekštelpa, kurā vīrieši pirms ieiešanas baznīcā atstāja ieročus
- Ieroču reģistrs vārdkoptermins — valsts informācijas sistēma šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču uzskaitei
- Ieroču šķira vārdkoptermins; joma: militārās zinātnes — bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks)
- Kaujas ierocis vārdkoptermins — kaujā izmantojams ierocis
- Ķīmiskais ierocis vārdkoptermins; joma: militārās zinātnes — indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus; indīgā kaujas viela
- Mācību ierocis vārdkoptermins — apmācībās izmantojams ierocis
- Nāves ierocis vārdkoptermins — ierocis, ar ko var nogalināt, iznīcināt
- Pneimatiskais ierocis vārdkoptermins — šaujamierocis, kurā lodes, bultas vai citu lādiņu izsviešanai izmanto saspiesta gaisa vai balonos pildītas ogļskābās gāzes izplešanās spēku
- Raķešu ierocis vārdkoptermins — raķete, kas nes kaujas lādiņu, tās palaišanas un vadīšanas ierīces, attiecīgie transportlīdzekļi
- Taktiskie ieroči vārdkoptermins — ieroču sistēma ar ierobežotu darbības rādiusu un lādiņiem, ko izmanto galvenokārt kaujas laukā
- Toksiskais ierocis vārdkoptermins; joma: militārās zinātnes — slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus; bakterioloģiskais ierocis
2.Līdzeklis, paņēmiens (kāda mērķa sasniegšanai).
PiemēriSievietēm ir milzīgs ieroču arsenāls, ar ko viņas mēdz iekarot vīriešu mīlestību, uzticību un materiālos labumus.
- Sievietēm ir milzīgs ieroču arsenāls, ar ko viņas mēdz iekarot vīriešu mīlestību, uzticību un materiālos labumus.
- Ja mums nepievērsa vajadzīgo uzmanību, kopš pašas bērnības mums bija spēcīgs ierocis — asaras.
- Uguns ir cilvēces progresa ierocis.
- Viņu ieroči bija meli, mītiņos viņi izvēma savu žulti, bet īstais iemesls — novilcināt radikālu likumu pieņemšanu — tika rūpīgi slēpts.
- Vai tad eksģenerālis Pulks nesaprot pat to, ka mums, aktieriem ir viens briesmīgs ierocis, ko sauc par zemtekstu?
Tulkojumiinstrument, tool, weapon.
Stabili vārdu savienojumiAkls ierocis (kā rokās); akls ierocis (kā) rokās. Ar ieročiem rokās. Ķerties pie ieročiem.
- Akls ierocis (kā rokās); akls ierocis (kā) rokās idioma — saka par cilvēku, kas bez paša gribas, neapzināti palīdz citam realizēt viņa nolūkus
- Ar ieročiem rokās frazēma — ar bruņotu varu; bruņotā cīņā
- Ķerties pie ieročiem idioma — sākt karu, uzbrukumu
- Nolikt ieročus; nomest ieročus idioma — 1. Pārtraukt bruņotu cīņu; arī padoties2. Pārstāt darboties, darīt ko
- Ņemt zobenu rokā; ņemt zobenu rokās; ņemt šķēpu; ņemt šķēpu rokā; ņemt šķēpu rokās; ņemt šauteni rokā; ņemt šauteni; ņemt durkli rokās; ņemt durkli rokā; ņemt durkli; ņemt ieroci rokā; ņemt ieroci; ņemt ieroci rokās; ņemt šauteni rokās; ņemt zobenu; tvert šauteni rokā; tvert zobenu rokā; tvert zobenu; tvert zobenu rokās; tvert šauteni rokās; tvert durkli rokās; tvert ieroci rokā; tvert ieroci rokās; tvert ieroci; tvert durkli; tvert durkli rokā; tvert šķēpu rokās; tvert šķēpu rokā; tvert šķēpu; tvert šauteni idioma — cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā
- Pacelt ieroci frazeoloģisms — pavērst ieroci (pret ko); sākt bruņotu cīņu
- Žvadzināt ieročus idioma — draudēt ar karu, uzbrukumu
Avoti: LLVV, TWN, T
Piemēri valodas korpusos:šeit