ierocis
Lietojuma biežums :
ierocis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ierocis | ieroči |
| Ģen. | ieroča | ieroču |
| Dat. | ierocim | ieročiem |
| Akuz. | ieroci | ieročus |
| Lok. | ierocī | ieročos |
1.Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu vai nogalinātu cilvēkus vai dzīvniekus vai lai sagrautu celtnes, ierīces.
PiemēriViņš apsolīja sagādāt ieročus.
Piemēri
- Viņš apsolīja sagādāt ieročus.
- Karš vēl nebija beidzies, tāpēc tikt pie ieroča mums, puikām, nebija sevišķu problēmu.
- Šīs nodarbes, starp citu, mazināja vientulības sajūtas, jo ierocis it kā piešķīra varu.
- Ieroču nesējs ar mācītāju uzmanīgi noceļ kastes vāku.
Saistītās nozīmesšaujamierocis, kodolierocis, raķešierocis.
Saistītās nozīmes
Hiponīmi
artilērijas ierocis1 — Lielgabals, haubice, mortīra vai mīnmetējs.
aukstais ierocis1 — Ierocis pretinieka ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu.
bioloģiskais ierocis1 — Slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus; bakterioloģiskais ierocis.
ķīmiskais ierocis1 — Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus; indīgā kaujas viela.
kodolierocis1 — Ierocis, kura eksplozijai izmanto smago elementu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
raķešierocis1 — Raķešu ierocis.
šaujamierocis1 — Ierocis, kurā šāviņa, lodes mešanai izmanto sprāgstvielu sprādziena enerģiju.
Stabili vārdu savienojumiArtilērijas ierocis. Aukstais ierocis.
Stabili vārdu savienojumi
Artilērijas ierocis vārdkoptermins; joma: militārās zinātnes — lielgabals, haubice, mortīra vai mīnmetējs.Aukstais ierocis vārdkoptermins — ierocis pretinieka ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu.Bakterioloģiskais (arī bioloģiskais, toksiskais) ierocis; bakterioloģiskais ierocis vārdkoptermins; joma: militārās zinātnes — slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus.Ieroča apvārsnis vārdkoptermins — līmeniska plakne, kas iet caur šaujamieroča stobra tievgaļa nogriezuma centru.Ieroču aizliegums vēsturisks, vārdkoptermins — ieroču turēšanas un nēsāšanas tiesību ierobežojums zemniekiem 16.-17. gadsimtā.Ieroču brālība idioma — vienotība, draudzība, kas veidojusies cīņā pret kopēju ienaidnieku.Ieroču istaba kolokācija — vecās baznīcās piebūvēta priekštelpa, kurā vīrieši pirms ieiešanas baznīcā atstāja ieročus.Ieroču reģistrs vārdkoptermins — valsts informācijas sistēma šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču uzskaitei.Ieroču šķira vārdkoptermins; joma: militārās zinātnes — bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).Kaujas ierocis vārdkoptermins — kaujā izmantojams ierocis.Ķīmiskais ierocis vārdkoptermins; joma: militārās zinātnes — indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus; indīgā kaujas viela.Mācību ierocis vārdkoptermins — apmācībās izmantojams ierocis.Nāves ierocis vārdkoptermins — ierocis, ar ko var nogalināt, iznīcināt.Pneimatiskais ierocis vārdkoptermins — šaujamierocis, kurā lodes, bultas vai citu lādiņu izsviešanai izmanto saspiesta gaisa vai balonos pildītas ogļskābās gāzes izplešanās spēku.Raķešu ierocis vārdkoptermins — raķete, kas nes kaujas lādiņu, tās palaišanas un vadīšanas ierīces, attiecīgie transportlīdzekļi.Taktiskie ieroči vārdkoptermins — ieroču sistēma ar ierobežotu darbības rādiusu un lādiņiem, ko izmanto galvenokārt kaujas laukā.
2.Līdzeklis, paņēmiens (kāda mērķa sasniegšanai).
PiemēriSievietēm ir milzīgs ieroču arsenāls, ar ko viņas mēdz iekarot vīriešu mīlestību, uzticību un materiālos labumus.
Piemēri
- Sievietēm ir milzīgs ieroču arsenāls, ar ko viņas mēdz iekarot vīriešu mīlestību, uzticību un materiālos labumus.
- Ja mums nepievērsa vajadzīgo uzmanību, kopš pašas bērnības mums bija spēcīgs ierocis — asaras.
- Uguns ir cilvēces progresa ierocis.
- Viņu ieroči bija meli, mītiņos viņi izvēma savu žulti, bet īstais iemesls — novilcināt radikālu likumu pieņemšanu — tika rūpīgi slēpts.
- Vai tad eksģenerālis Pulks nesaprot pat to, ka mums, aktieriem ir viens briesmīgs ierocis, ko sauc par zemtekstu?
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
instruments2 — Līdzeklis (kā, parasti kādas personas interešu) sasniegšanai, īstenošanai.
Hiperonīmi
līdzeklis1 — Paņēmiens, rīcības veids (kā) sasniegšanai, realizēšanai.
Tulkojumiinstrument, tool, weapon.
Tulkojumi
Stabili vārdu savienojumiAkls ierocis (kā rokās); akls ierocis (kā) rokās. Ar ieročiem rokās. Ķerties pie ieročiem.
Stabili vārdu savienojumi
Akls ierocis (kā rokās); akls ierocis (kā) rokās idioma — saka par cilvēku, kas bez paša gribas, neapzināti palīdz citam realizēt viņa nolūkus.Ar ieročiem rokās frazēma — ar bruņotu varu; bruņotā cīņā.Ķerties pie ieročiem idioma — sākt karu, uzbrukumu.Nolikt (retāk nomest) ieročus idioma — 1. Pārtraukt bruņotu cīņu; arī padoties.2. Pārstāt darboties, darīt ko.Pacelt ieroci frazeoloģisms — pavērst ieroci (pret ko); sākt bruņotu cīņu.Žvadzināt ieročus idioma — draudēt ar karu, uzbrukumu.
Avoti: LLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit