ierobs
ierobs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ierobs | ierobi |
| Ģen. | ieroba | ierobu |
| Dat. | ierobam | ierobiem |
| Akuz. | ierobu | ierobus |
| Lok. | ierobā | ierobos |
1.Noteiktam nolūkam ieveidots robs (parasti kādā virsmā), rieva.
2.apvidvārds Strīda iemesls.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sēžas kaula ierobs ir īss, izteikti plats krustu kauls.
- Tāpat kā sprūda gals uzvilkta gaiļa ierobā aizslēgā, tas tur karājas.
- Starp abiem izaugumiem ir apakšžokļa ierobs ( " incisura mandibulae").
- Taču ne tikai šo ierobu dēļ riepa skaitās ziemas sezonas.
- Taustīdams ar roku aiz muguras, atklāju viņas gurnu ierobā cietu priekšmetu.