Paplašinātā meklēšana
Meklējam bulta.
Atrasts vārdos (17):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (60):
- Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu.
- splinte Aizšaujamais (aizbīdnis) bultas galā.
- splintele Aizšaujamais (aizbīdnis) bultas galā.
- grīvlāde Akas dubultais apšuvums, lai aizsargātos no smiltīm.
- dimetrs Antīkā pantmēra pēda ar 2 vienādām ritmiskām vienībām, piem. dubulta jamba.
- sariņžokļainie Bezmugurkaula plēsīgi dzīvnieki jūrā, garena tārpa veida izskatā, dzidri caurspīdīgi, bilaterāli simetriski, ar sānu un astes spurām, kas ir ķermeņa līdzsvara orgāni, kustas ātri, saukti arī bultas tārpi.
- šinšilla Biezs, porains vilnas dubultaudums, kura virsmu klāj garas, mazliet sagrodotas, uzkārstas dzijas pārsedzes, kas saveltas cirtainās sprogās.
- punkcijbiopsija Biopsija, kuras gadījumā ķermeņa audu paraugu iegūst, caur ādu ievadot speciāli veidotu dubultadatu, kas atdala audus ar iekšējo adatu; pētāmo audu paraugs nokļūst lielākajā adatā un tiek izņemts.
- Botoke Brazīlijas centrālās daļas kajapu mitoloģijā - jaunietis, kurš cilvēkiem atnesa uguni, loku un bultas.
- šautre bulta.
- centreņi Centromēri - vietas dubultajā hromosomā jeb māthromosomā, pie kurām šūnu dalīšanās laikā piestiprinās no centriolām nākošie pavedieni.
- dubultnieki Cimdi ar ieadītu odferi; dubultaiņi.
- šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. nonāvē (cilvēku vai dzīvnieku).
- šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. skar noteiktu objektu.
- šaut Darbinot ieroci, panākt, ka no tā virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.); tiekot darbinātam, kļūt tādam, no kura virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.) - par ieroci.
- bultiņa Dem. --> bulta.
- bultīte Dem. --> bulta.
- sabultējums Divu būvdetaļu sastiprinājums, izmantojot metāla bultas.
- sabultēšana Divu būvdetaļu sastiprināšana, izmantojot metāla bultas.
- dubultsaskare Dubulta saskare.
- dubultais patentadījums dubultais adījuma prespinums, kurā visām cilpām ir viens uzmetums; dubultais patents.
- dubultais patents dubultais patentadījums.
- dubultais puspatents dubultais prespinums, kurā adījuma vienas puses visas cilpas satur vienu uzmetumu.
- jumis Dubultauglis, dubultvārpa, pa pārim kopā saauguši augi.
- ļumis Dubultauglis.
- dridzeklis Durvju aizšaujamais, bulta.
- drīzeklis Durvju aizšaujamais, bulta.
- kuņauklis Galos sasieta dubulta virve, ko izmanto rokas dzirnavās augšējā dzirnakmens nostiprināšanai un attāluma starp dzirnakmeņiem regulēšanai, lai varētu iegūt dažāda rupjuma malumu.
- Filoktēts Grieķu mitoloģijā - Melibojas pilsētas valdnieks, varoņa Hērakla labākais draugs, kuram Hērakls uzticēja aizdedzināt savu apbedīšanas sārtu un uzdāvināja savu loku un bultas.
- spaņolets Grozāms aizbīdnis (bulta), loga aizbīdņa stienis.
- adata Instrumentu, mehānismu daļas (bultas, rādītāji u. tml.), kam ir adatveida forma.
- narikabura japāņu mitoloģijā - īpaši veidota bulta, kas lidojumā skan.
- stereofotografēšana Kāda objekta dubulta fotoattēla iegūšana; apskatot tos vienlaicīgi stereoskopā, cilvēks tos uztver kā vienu telpisku attēlu.
- Botoks Kajapu (Brazīlijas ziemeļaustrumos) mitoloģijā - jauneklis, kas cilvēkiem uzdāvinājis loku un bultas.
- kastīšslēdzene Klucīšslēdzene - no koka gatavota durvju aiztaisāmā bulta ar taisnstūrveida robiem vienā malā un slēdzene ar atbilstošiem pretrobiem.
- šautris Koks, ar ko sist, sitamais; bulta; metamais ierocis; strēle.
- obelions Kramometrisks punkts bultas šuves krustojuma vietā ar taisni, kas savieno abas paura kaula atveres.
- šēķele Kuģa enkuru ķēžu savienojamais loceklis, kuram vienā galā ir šķērsām iestiprināta bulta vai tapa, kas ļauj ķēdes posmus atvienot vienu no otra, kā arī aizstāt ar to bojātu ķēdes locekli.
- Panamas kanāls kuģošanas kanāls Centrālamerikā (sp. val. “Canal de Panama”), šķērso zemesšaurumu tā zemākajā daļā, savieno Atlantijas un Kluso okeānu, garums — 81,6 km, platums — 150-300 m, dziļums — 12,8-25,9 m, 12 dubultas slūžas, kas nodrošina satiksmi abos virzienos vienlaikus.
- rādītājs Kustīga bulta, šautra, plāna plāksne u. tml. pie (parasti mēraparāta, mērierīces) skalas kāda lieluma parādīšanai uz tās.
- klucis Laivas malai piestiprināts koka gabals, kurā iedzendzelzs bultas, starp kurām ieliek airus.
- keraunijs Lejup vērsts bultas gals, kas vecos rokrakstos rāda sabojātas vietas; Jaunā derībā apzīmējums vietām, kas ņemtas no praviešiem.
- pese Lielā bulta ratu priekšējā daļā.
- šāviņš Lode, renkulis, skrots, bulta vai citi priekšmeti vai vielas, kas paredzēti vai pielāgoti šaušanai no ieroča vai tiek izšauti no ieroča (Ieroču aprites likums).
- ķīļbulta Metāla bulta, kas saista balastķīli pie peldlīdzekļa korpusa ķīļplankas.
- klucīšslēdzene No koka gatavota durvju aiztaisāmā bulta ar taisnstūrveida robiem vienā malā un slēdzene ar atbilstošiem pretrobiem; kā arī sarežģītākas konstrukcijas koka slēdzenes.
- šaut Panākt, ka ierocī rodas nepieciešamā enerģija un no tā virzās lode, šāviņš, bulta u. tml.; būt tādam, no kura, tajā rodoties nepieciešamajai enerģijai, virzās lode, šāviņš, bulta u. tml. (par ieroci).
- sinklītisms Pareizs bērna galviņas stāvoklis dzemdību ceļos, ar bultas šuvi vidū starp simfīzi un krustu kaula izcilni.
- vērstava Pie ratu šķēres piestiprināts dzelzs, kam otrs gals uzmaukts uz bultas gala zem priekšējās ass.
- aizbīdnis Priekšmets, ar ko nostiprina (aizvērtas durvis, vārtus, vāku u. tml.); bulta, aizšaujamais.
- bregma Punkts galvaskausa virspusē, kurā krustojas vainagšuve ar bultas šuvi.
- žvarns Ratu bulta.
- šleperis Slēdzene, kuras bulta ir savienota ar atsperi un slēdz automātiski; aizkritņa slēdzene.
- ragaņbulta Slimība, kurai raksturīgas iekšķīgas sāpes; raganbulta.
- pneimatiskais ierocis šaujamierocis, kurā lodes, bultas vai citu lādiņu izsviešanai izmanto saspiesta gaisa vai balonos pildītas ogļskābās gāzes izplešanās spēku.
- laštags Šaujamloka bulta; iesms.
- bultveida Tāds, kas pēc izskata, formas līdzīgs bultai (1).
- štirs Tapa, bulta.
- ikāls tradicionāli no kazas spalvas savīta dubulta virve ar ko nostiprina kūfiju.
- Akhits Ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā - valdnieka Danela dēls, kuram dievišķais amatnieks izgatavoja loku un bultas, kas izsauca dievietes Anates skaudību.
bulta citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV