pievākt1
pievākt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pievācu | pievācam | pievācu | pievācām | pievākšu | pievāksim |
| 2. pers. | pievāc | pievācat | pievāci | pievācāt | pievāksi | pievāksiet, pievāksit |
| 3. pers. | pievāc | pievāca | pievāks | |||
Pavēles izteiksme: pievāc (vsk. 2. pers.), pievāciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pievācot (tag.), pievākšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pievāktu
Vajadzības izteiksme: jāpievāc
2.Pieņemt un paturēt, piemēram, savā dzīvoklī, savā ģimenē (cilvēku vai dzīvnieku).
3.apvidvārds Nokopt, novietot pie malas.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iespējams, garnadži apjēguši, ka dumjākais ir pievākt kurjera divriteni.
- Lai pievāc un lieto vesels, varbūt ar pulksteni viņam pietiks.
- Vai tev ir kāda nojēga, kālab viņš pievāca tavu meitu?
- Viņi klīda pa mājām, pievākdami visu, kas bija atstāts.
- Dīvaini gan, kāpēc tās nepievāca kratīšanā kā lietišķo pierādījumu?”