izstrādināt
izstrādināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izstrādinu | izstrādinām | izstrādināju | izstrādinājām | izstrādināšu | izstrādināsim |
| 2. pers. | izstrādini | izstrādināt | izstrādināji | izstrādinājāt | izstrādināsi | izstrādināsiet, izstrādināsit |
| 3. pers. | izstrādina | izstrādināja | izstrādinās | |||
Pavēles izteiksme: izstrādini (vsk. 2. pers.), izstrādiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izstrādinot (tag.), izstrādināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izstrādinātu
Vajadzības izteiksme: jāizstrādina
Likt daudz strādāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kaut pazīt nepazīstu, tik pa gabalu redzējis, man uz viņu ir cemme — nesaprotu, kādēļ tā govju tante neņem sev kalpu, bet bezkaunīgā kārtā izstrādina Koļu.
- Bet pamatā tam ir šausmīga spēja pašam piespiesties strādāt un izstrādināt citus
- Par vasaru izstrādināti, rudenī ar viltīgu izdomu apkrāpti, sarūgtināti...
- Saimniekiem darbi gāja no rokas, strādāja paši un arī cilvēki turējās, budži izstrādināja.
- Izstrādinās kā vergu, naudiņa maza un tā pati jāstaigā pakaļ un jālūdzas - tad atmet pa druskai.