uzlikties
uzlikties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzliekos | uzliekamies | uzlikos | uzlikāmies | uzlikšos | uzliksimies |
| 2. pers. | uzliecies | uzliekaties | uzlikies | uzlikāties | uzliksies | uzliksieties, uzliksities |
| 3. pers. | uzliekas | uzlikās | uzliksies | |||
Pavēles izteiksme: uzliecies (vsk. 2. pers.), uzliecieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzliekoties (tag.), uzlikšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzliktos
Vajadzības izteiksme: jāuzliekas
1.transitīvs Uzlikt sev (parasti cepuri).
2.Novietoties sēdus, guļus u. tml. virsu (uz kā, kam).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī es tur ielūgts biju, papīr svārkus pataisīju, stikla kurpes apvilkos, sniegcepuri uzlikos…
- Turklāt paralēli savu sarunbiedru nekonvencionālajai vadāšanai nezināšanā viņš ir arī uzticīgi pildījis valsts uzliktos rutīnas pienākumus.
- Notiesātajam, kuram piespriests papildsods - tiesību ierobežošana - , ir pienākums ievērot viņam uzliktos tiesību ierobežojumus.
- Mēs uzlikāmies un viss.
- māte uzlikās brilles.