Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
nomīties2
nomīties [nomîties] atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; novecojis
Locīšana
1.Nomainīties.
1.1.apvidvārds Ilgāku laiku, vairākkārt (ko) mijot, pieļaut, arī būt par cēloni, ka iemij (ko sliktu, nevērtīgu); mijot kļūdīties.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri