nomīties2
nomīties [nomîties] atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nomijos | nomijamies | nomijos | nomijāmies | nomīšos | nomīsimies |
| 2. pers. | nomijies | nomijaties | nomijies | nomijāties | nomīsies | nomīsieties, nomīsities |
| 3. pers. | nomijas | nomijās | nomīsies | |||
Pavēles izteiksme: nomijies (vsk. 2. pers.), nomijieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nomijoties (tag.), nomīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nomītos
Vajadzības izteiksme: jānomijas
1.Nomainīties.
1.1.apvidvārds Ilgāku laiku, vairākkārt (ko) mijot, pieļaut, arī būt par cēloni, ka iemij (ko sliktu, nevērtīgu); mijot kļūdīties.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai doties braucienā apkārt Rāznas ezeram, nominoties nepilnus 40 kilometrus?
- Kopā ar dzīvesdraugu Artūru dodamies veloizbraucienos pa Jelgavu, nominoties teju 30 kilometru vienā maršrutā.
- Reiz Polijā biju nominies jau 70 kilometrus, iebraucu mazā miestiņā un iegāju veikalā pēc ūdens.
- Dienvidrietumos robeža ar Mesēniju iet pa Nomijas un Eleuma kalniem, bet no turienes robeža ar Elīdu iet pa Erimantas un Diagonas upju ielejām.
- Nodomāju, ka man nevajag neko tādu, kas būtu grūti vadāms, jo es nominos 30 tūkstošus kilometru, to visu paveicot ar kāju spēku.