nomīt1
nomīt [nomĩt] 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nominu | nominam | nominu | nominām | nomīšu | nomīsim |
| 2. pers. | nomin | nominat | nomini | nomināt | nomīsi | nomīsiet, nomīsit |
| 3. pers. | nomin | nomina | nomīs | |||
Pavēles izteiksme: nomin (vsk. 2. pers.), nominiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nominot (tag.), nomīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nomītu
Vajadzības izteiksme: jānomin
1.transitīvs Ilgāku laiku, daudz minot (uz kā), sabojāt, iznīcināt (to).
1.1.Ilgāku laiku, daudz minot (uz kā), saplacināt, noblīvēt (to).
1.2.Minot nodzēst (uguni, ko degošu).
2.transitīvs Uzminot virsū, ievainot, arī nonāvēt.
3.transitīvs Valkājot nodeldēt, nošķiebt (parasti apavu papēžus).
4.transitīvs Minot nospiest uz leju (piemēram, pedāli, paminu).
5.intransitīvs; lieto: pareti Sperot soli, nolikt kāju (garām, sānis u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Daudz senu iezīmju ir darbību nosaukumiem ( nomina actionis).
- Stenterello staigā čabatās, bet kad tad toskānieši ir staigājuši nomītās čabatās?
- Darbā Nomina māksliniece norāda gan uz cilvēka milzu lepnību, gan viņa bojāeju.
- Konduktore tev uzkāpa uz kājam, sāpīgi nomīdama pirkstu, tu neko neteici.
- Jā, jā, pūcīte nomina zvirbulim kāju,” nosmej Jēkabs Imants.