nomitināt
nomitināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nomitinu | nomitinām | nomitināju | nomitinājām | nomitināšu | nomitināsim |
| 2. pers. | nomitini | nomitināt | nomitināji | nomitinājāt | nomitināsi | nomitināsiet, nomitināsit |
| 3. pers. | nomitina | nomitināja | nomitinās | |||
Pavēles izteiksme: nomitini (vsk. 2. pers.), nomitiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nomitinot (tag.), nomitināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nomitinātu
Vajadzības izteiksme: jānomitina
1.Apgādāt ar dzīvesvietu, pajumti (parasti uz laiku); arī nometināt1.
2.apvidvārds Slikti barot, nomērdēt.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bībele samariešus apraksta kā svešiniekus, kurus iekarotajā zemē nomitinājuši Asīrijas valdnieki.
- Tajā ir 307 ieraksti, bet aptuvenais nomitināto skaits varētu sniegties pāri pusotram tūkstotim.
- Arta nomitināta vienvietīgā palātā Santaru klīnikā Viļņā.
- Mēs nezinām, ka uz Zaķusalas bija geto, kur nomitināja vāciešus, ģimenes ar bērniem.
- Nomitināts Iršu kolonijā, mājā nr.