disciplinēt

disciplinēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	disciplinēju	disciplinējam	disciplinēju	disciplinējām	disciplinēšu	disciplinēsim
2. pers.	disciplinē	disciplinējat	disciplinēji	disciplinējāt	disciplinēsi	disciplinēsiet, disciplinēsit
3. pers.	disciplinē	disciplinēja	disciplinēs

1.Likt pakļauties disciplīnai 2; pieradināt pie noteiktas kārtības.

2.Apvaldīt, ierobežot, saskaņot ar kādām normām (psihiskos procesus).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	disciplinēju	disciplinējam	disciplinēju	disciplinējām	disciplinēšu	disciplinēsim
2. pers.	disciplinē	disciplinējat	disciplinēji	disciplinējāt	disciplinēsi	disciplinēsiet, disciplinēsit
3. pers.	disciplinē		disciplinēja		disciplinēs