disciplinēt
disciplinēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | disciplinēju | disciplinējam | disciplinēju | disciplinējām | disciplinēšu | disciplinēsim |
| 2. pers. | disciplinē | disciplinējat | disciplinēji | disciplinējāt | disciplinēsi | disciplinēsiet, disciplinēsit |
| 3. pers. | disciplinē | disciplinēja | disciplinēs | |||
Pavēles izteiksme: disciplinē (vsk. 2. pers.), disciplinējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: disciplinējot (tag.), disciplinēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: disciplinētu
Vajadzības izteiksme: jādisciplinē
1.Likt pakļauties disciplīnai 2; pieradināt pie noteiktas kārtības.
2.Apvaldīt, ierobežot, saskaņot ar kādām normām (psihiskos procesus).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- J. Alunāns „ disciplinēja un modernizēja latviešu dzeju ( ..).
- Tas viss disciplinē cilvēkus, padara tos garīgi bagātākus un labākus.
- Tas disciplinē, tomēr dažreiz gadās pāris dienas nokavēt nodokļu nomaksu.
- "Cīnīšos pret īstu čempionu, boksēšos taktiski un būšu disciplinēts.
- "Trīs ceturtdaļas nospēlējām disciplinēti un labi, iekrājot izšķirošo pārsvaru.