dīdīt
dīdīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | dīdu | dīdām | dīdīju | dīdījām | dīdīšu | dīdīsim |
2. pers. | dīdi | dīdāt | dīdīji | dīdījāt | dīdīsi | dīdīsiet, dīdīsit |
3. pers. | dīda | dīdīja | dīdīs |
Pavēles izteiksme: dīdi (vsk. 2. pers.), dīdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dīdot (tag.), dīdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dīdītu
Vajadzības izteiksme: jādīda
2.sarunvaloda Likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko.
2.1.pārnestā nozīmē Pārņemt (par izjūtām, pārdzīvojumiem).
3.Aicināt uz deju, dancināt.
4.Ejot ritmiskiem dejas soļiem, turot cieši rokās, šūpināt bērnu krustības rituālā, ko sauc arī par pādes dīdīšanu.
Stabili vārdu savienojumi(Kāds) velns (arī nelabais) dīdīja (arī kūdīja). Velns dīda; nelabais dīda.
- (Kāds) velns (arī nelabais) dīdīja (arī kūdīja) sarunvaloda — saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto
- Velns dīda; nelabais dīda sarunvaloda, frazeoloģisms — 1. Saka sašutumā, neapmierinātībā par ko izdarītu, neatzīstot, nosodot kādu rīcību2. Saka, ja kādu pārņēmis nemiers, ja kāds ir pārgalvīgs, trakulīgs, dara ko nevēlamu
Avoti: LLVV, NeV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Darbs taču darāms, ne darbs ir, lai cits citu dīdītu.
- Viņš gāja — prieka un lepnuma dīdīts, aiz sajūsmas gluži gaisīgs.
- Mani par varbūt iekšēji dīdīja velniņš: spēlēšu vēl spilgtāk!"
- Un dīda velniņš iekšā par spīti ceļu policijai aiz stūra…
- Kas mani dīdīja kāpt ārā no mašīnas un uz galvas mesties brīvībā?