dīdināt
dīdināt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dīdinu | dīdinām | dīdināju | dīdinājām | dīdināšu | dīdināsim |
| 2. pers. | dīdini | dīdināt | dīdināji | dīdinājāt | dīdināsi | dīdināsiet, dīdināsit |
| 3. pers. | dīdina | dīdināja | dīdinās | |||
Pavēles izteiksme: dīdini (vsk. 2. pers.), dīdiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dīdinot (tag.), dīdināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dīdinātu
Vajadzības izteiksme: jādīdina
1.Aicināt uz deju, dancināt.
2.Ejot ritmiskiem dejas soļiem, turot cieši rokās, šūpināt bērnu krustības rituālā, ko sauc arī par pādes dīdīšanu.
3.Nedot, nelikt mieru, nebūt mierā.
4.Dresēt, pakļaut dresūrai.
Avoti: NeV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Divdabis» tādēļ ir tiešām « nelaimīgi» - priekš paša darinātāja - « jaundarināts» vārds; šis pats « valodnieks» « jaundarina» arī tādus vārdus, kā: šķietami, dīdināt ( parastajam vārdam « dīdīt» « cien. valodnieks» piekar asti klāt, kuru viņš vispār ļoti iemīļojis un sirdīgi aizstāv pret visiem « strupinātājiem»: ir jau arī viņa līdzi ar ragiem neatņemams piederums pie « B. V-ša» « simboliskā liellopa»), strupinājamais nedarbs ( zīmējas uz astes nogriešanu) u. t. t.
- Pie ozola dīdināja