dīdīties
dīdīties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dīdos | dīdāmies | dīdījos | dīdījāmies | dīdīšos | dīdīsimies |
| 2. pers. | dīdies | dīdāties | dīdījies | dīdījāties | dīdīsies | dīdīsieties, dīdīsities |
| 3. pers. | dīdās | dīdījās | dīdīsies | |||
Pavēles izteiksme: dīdies (vsk. 2. pers.), dīdieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dīdoties (tag.), dīdīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dīdītos
Vajadzības izteiksme: jādīdās
1.Būt nemierīgam, nemitīgi kustēties; arī draiskuļoties.
2.Aicināt uz deju, dancināt.
3.Ejot ritmiskiem dejas soļiem, turot cieši rokās, šūpināt bērnu krustības rituālā, ko sauc arī par pādes dīdīšanu.
4.Nedot, nelikt mieru, nebūt mierā.
5.Dresēt, pakļaut dresūrai.
Avoti: LLVV, NeV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gluži kā ķēdes suns es nemierīgi dīdos, kad tuvojas negaiss.
- Piere raso, kājas dīdās, un pirksti žņaudz ziedu kātus.
- Bērni dīdījās, bet Julča simpātiskā zemā balsī runāja visu ceļu.
- Normītis nemierīgi dīdījās krēslā, kura kājas sāka bīstami ļodzīties. „
- Es sāku dīdīties krēslā, paberzēju pieri un sajūtos kā glābējs.