dīdoņa
dīdoņa kopdzimtes sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | dīdoņa | dīdoņas |
Ģen. | dīdoņas | dīdoņu |
Dat. | dīdoņai | dīdoņām |
Akuz. | dīdoņu | dīdoņas |
Lok. | dīdoņā | dīdoņās |
dīdoņa kopdzimtes vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | dīdoņa | dīdoņas |
Ģen. | dīdoņas | dīdoņu |
Dat. | dīdoņam | dīdoņām |
Akuz. | dīdoņu | dīdoņas |
Lok. | dīdoņā | dīdoņās |
Nemierīgs, nevaldāms cilvēks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Naktī Atkritējs sadzirda nemieru un dīdoņu kazu barā.