kankars1
kankars vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kankars | kankari |
| Ģen. | kankara | kankaru |
| Dat. | kankaram | kankariem |
| Akuz. | kankaru | kankarus |
| Lok. | kankarā | kankaros |
1.parasti formā: daudzskaitlis Noskrandis apģērbs; arī skrandas.
1.1.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Neglīts, arī bezgaumīgs apģērbs.
2.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Slikti ģērbies, nabadzīgs cilvēks; nepatīkams, nesimpātisks cilvēks; bezpajumtnieks.
Avoti: LLVV, JV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tu baidies no grumbām, baidies no kankariem, baidies no smakas…
- Andželika nometa izsmēķi un zibenīgi ievīstīja puspuvušo ābolu kankaru priekšautā.
- Viņa latīniskais teksts bija sadiegts no dažādām driskām un kankariem.
- Ak Dievs, velc taču nost šaubu skrandaiņa kankarus!
- Puisis bija lūžņas kritalās sameklējis kādu mūžņu kankaru, ar ko brūci aizsegt.