nolikt2
nolikt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Iepriekš noteikt (darbības, norises) realizēšanu (parasti kādā laikā, vietā).
Piemēri– Tādas iepazīšanās ir paša likteņa noliktas, – zīmīgi teica Visvaris Kapenieks, uzsvērti ilgi spiezdams Āra milzu plaukstu.
Saistītās nozīmesnoteikt, nospraust.
1.1.Iepriekš noteikt (laiku, vietu) darbības, norises realizēšanai.
PiemēriPienāca iepriekš noliktā diena.
2.Noteikt, nospriest, nolemt, ka (kas, piemēram, kārtība) tiks ieviests, ievērots.
PiemēriTā tas nolikts, un tā tas būs.
Saistītās nozīmes
Tulkojumiforedoom, destine, fate, doom.
Avoti: LLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit