nolikt2
nolikt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nolieku | noliekam | noliku | nolikām | nolikšu | noliksim |
| 2. pers. | noliec | noliekat | noliki | nolikāt | noliksi | noliksiet, noliksit |
| 3. pers. | noliek | nolika | noliks | |||
Pavēles izteiksme: noliec (vsk. 2. pers.), nolieciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noliekot (tag.), nolikšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noliktu
Vajadzības izteiksme: jānoliek
1.Iepriekš noteikt (darbības, norises) realizēšanu (parasti kādā laikā, vietā).
Piemēri– Tādas iepazīšanās ir paša likteņa noliktas, – zīmīgi teica Visvaris Kapenieks, uzsvērti ilgi spiezdams Āra milzu plaukstu.
- – Tādas iepazīšanās ir paša likteņa noliktas, – zīmīgi teica Visvaris Kapenieks, uzsvērti ilgi spiezdams Āra milzu plaukstu.
- Diemžēl tikšanās bijusi nolikta uz pulksten diviem pēcpusdienā, viņš jau paredzējis, ka tā var ievilkties, tāpēc sacījis, lai Ģertrūde iet pusdienot bez viņa.
1.1.Iepriekš noteikt (laiku, vietu) darbības, norises realizēšanai.
PiemēriPienāca iepriekš noliktā diena.
- Pienāca iepriekš noliktā diena.
- Sazvanu Didzi, noskaidroju, kurā tieši picērijā jābūt un noliktajā laikā esmu klāt.
2.Noteikt, nospriest, nolemt, ka (kas, piemēram, kārtība) tiks ieviests, ievērots.
PiemēriTā tas nolikts, un tā tas būs.
- Tā tas nolikts, un tā tas būs.
- Braukt tur, kur nav cilvēku noliktu robežu, kas rūpīgi atzīmētas kartē.
- Tā tie vadoņi bija to viņiem nolikuši.
- Man bija bail, ka daba nolēmusi nedaudz uz mani izklaidēties un manā gadījumā nolikusi par pareizu esam kārtību, ka bārdai būs augt ne tur, kur citiem.
Avoti: LLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit