nolīkt1
Lietojuma biežums :
nolīkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Noliekties, arī nosvērties uz leju (par augiem, to daļām).
1.1.Noliekties lokveidā uz leju, (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem).
1.2.Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi koku zari vai augu stumbri (piemēram, par dārzu, druvu).
1.3.Noliekties (pāri kam, pār ko) — par augiem, to daļām.
2.Noliekties uz priekšu, uz leju (par cilvēku); noliekties uz leju, tikt noliektam uz leju (par ķermeni, tā daļām).
2.1.Noliekties (pāri kam, pār ko) — par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
2.2.Kļūt salīkušam, sakampušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa dalām).
3.parasti formā: trešā persona Atrodoties saliektā stāvoklī, tiekot vairākkārt noliektam, ļoti nogurt, kļūt sāpīgam (parasti par muguru).
4.parasti formā: trešā persona Izplesties lokveidā, kupolveida (pāri kam, pār ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri