aizguldīt
aizguldīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | aizguldu | aizguldām | aizguldīju | aizguldījām | aizguldīšu | aizguldīsim |
2. pers. | aizguldi | aizguldāt | aizguldīji | aizguldījāt | aizguldīsi | aizguldīsiet, aizguldīsit |
3. pers. | aizgulda | aizguldīja | aizguldīs |
Pavēles izteiksme: aizguldi (vsk. 2. pers.), aizguldiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizguldot (tag.), aizguldīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizguldītu
Vajadzības izteiksme: jāaizgulda
1.Aizguldināt.
2.apvidvārds Nolikt (kaut ko) priekšā kādam.
Avoti: LLVV, EH